Dzintara rotas un izstrādājumi
Autentisks Baltijas jūras dzintars

Kas ir dzintars?

Dzintars ir fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ. Lielākā daļa pasaules dzintara ir 30 -90 miljonus gadu veca. Tagad ir pierādīts, ka dzintars veidojies no dažādu augu sugu sveķiem. Baltijas dzintaru pārsvarā veidojuši skuju koku izdalījumi, bet, piemēram, Dominikas dzintars veidojies galvenokārt no lapu koku sveķiem. Par dzintara ķīmisko formulu pieņem C40H64O4, taču patiesībā katra dzintara gabaliņa ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs.

Spēja saberzētam pievilkt vilnas drēbes vai sīkus papīra gabaliņus dzintaram piešķīra pārdabiskas spējas seno ļaužu acīs, tādēļ Grieķijā to sauca par elektron (ar šo vārdu apzīmēja arī zelta un sudraba sakausējumu), turpretī romieši to dēvēja par succinum – sulas akmeni. Kukaiņu esamība dažos dzintara gabalos vedināja romiešus uz domu (kura vēlāk izrādījās patiesa), ka tas kādreiz ir bijis šķidrs un tad noklājis kukaini. Karsējot dzintaru, tas kūst.

Dzintars tiek dēvēts arī par saules akmeni vai Baltijas zeltu un agrāk tam tiešām bijusi zelta vērtība. Dzintaram, kas tiek pieskaitīts pie pusdārgakmeņiem, ir vairāk kā 200 krāsu variāciju – no izteikti baltas līdz pat melnai. Dominējošie toņi ir dzeltenie, taču tie var manīties līdz sarkaniem, brūniem, pat ziliem un zaļiem. Arī caurspīdīgums mainās – no dzidra un pilnīgi caurspīdīga, līdz pat piena baltam un duļķainam, ar visām iespējamām variācijām starp tiem. Šīs variācijas ir ķīmiskā sastāva, piemaisījumu un blīvuma atšķirību sekas.

Dzintars ir izplatīts noteiktos reģionos (piemēram, Meksikā, Dominikā, Birmā, Japānā, Aļaskā u.c.) Mēs pazīstam Baltijas dzintaru jeb sukcinītu. Visas pasaules kopējais dzintara daudzums (aptuveni 80%) glabājas tieši Baltijas jūrā. Tās piekraste jau gadiem ir vilinājusi ar iespēju atrast koši dzeltenus, sarkanus vai zeltaini mirdzošus, dažādu formu un izmēru dzintara gabaliņus. Latvijā dzintaru var atrast Kurzemes piekrastē (galvenokārt Liepājas apkaimē).

Sukcinītam raksturīgi dzelteni medaini toņi; tā ķīmisko sastāvu raksturo augsts dzintarskābes (2-8%) saturs – tāds ir vienīgi sukcinītam. Pasaulē bagātākās sukcinīta atradnes ir Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, to atrod Polijas piekrastē, Ukrainā, Latvijas un Lietuvas piekrastē. Mūsu dzintarā valdošie ir dzeltenie toņi, kas pāriet gan sārtā, gan brūnā, gan zilā un zaļā nokrāsā.










Piedāvājums daudzbērnu ģimenēm.

Vairāk par piedāvājumu šeit!




Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.